Man vēl pagaidām nav izdevies atrast pietiekami ērti lietojamu ikdienas darbu plānošanas sistēmu, kas strādātu. Ideālā gadījumā tam būtu jāuztur vairākus darbu sarakstus, piemēram atsevišķi darba lietām, bloga uzturēšanai, ikdienas saimniecības lietām un iepirkumu sarakstam. Esmu lietojis papīra versiju, bet bieži vien tā negadās pie rokas un nekāda labā pārvaldība nesanāk.
Puslīdz derīga šķita kombinācija no Google Calendar, kurā var tīri labi atzīmēt ikdienas notikumus kopā ar GMail/Calendar integrēto iespēju Tasks (uztur arī manis minētos darbu sarakstus). Problēma ir ar to, ka pati Tasks sistēma ir sasodīti neērti izveidota, grūti pieejama, nerēgojas acu priekšā un netiek iekļauta ikdienas kopsavilkumā, ko uz epastu piedāvā Calendar.
Nesen atradu projektu TeuxDeux, kurš piedāvā uzdevumus pārvaldīt ar šādām papildiespējām.
- Viss ir ļoti vienkārši – skats ar 5 dienām – šodien +- 2 dienas, var pāriet arī uz citām dienām
- Uzdevumus var pievienot katrai dienai vai arī bez datuma (someday)
- Uzdevumu paveicot, to var izsvītrot un tas paliks pie piesaistītās dienas
- Uzdevumu neizpildot, no šodienas tas pārceļas uz nākamo dienu
Problēma ir tajā, ka tā ir vēl viena lapa, ko apmeklēt. Pagaidām netiek piedāvāta ne Google integrācija (man kā Google produktu aktīvam lietotājam tas patiktu) ne Android aplikācija. Drīz gan tiek solīts API un būs iespēja pašam kaut ko pabakstīt.
Vēl ir iemēģinātas pāris programmas uz telefona. Vispār tīri labi, bet ja dati neglabājas internetā, tad tas nav tas. Pienākot pie datora, īpaši lielas vēlmes kaut ko ar pirkstu bakstīt ekrānā nav.
Ir citi piedāvāti varianti?
Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Baltapoga, mans sensenos laikos internetā sasēņotais zemas kvalitātes JPG fails ar papuasa attēlu ir ticis pārzīmēts košākās krāsās un ievietots visās vajadzīgajās vietās, lai internetos es parādītos šajā jaunajā veidolā. Virsraksts šausmīgi gudrs SEO vajadzībām. Kāpēc papuass? Tāpēc, ka pāris gadus (kopš agrās jaunības) internetos es tā sevi dēvēju. Jā, kādreiz internetā visi gāja tikai ar segvārdu.
Pamanīju, ka man te izķēries viens pavecāks nepublicēts ieraksts. Tad nu palaboju nedaudz tekstu un publicēju.
Tā kā pagājušajā gadā samērā labi iegaršojās braukt ar velosipēdu pa mežu, darīt to daudz, bieži un atkārtoti, tad šogad arī plānoju to turpināt. Pa ziemu gan nekādi treniņi veikti netika, tik vien kā svētdienās ar draugiem futbols uzspēlēts. Šogad jau ziema arī ievilkās un sevi piespiest trenēties bija grūtāk.
Ar velosipēdu es braucu arī uz darbu, bet tas gan vairāk slinkuma dēļ, jo attālums ir visai niecīgs. Šoziem gan katru dienu vairs nebraucu, līdz ar to izvairījos arī no nepatīkama klepus, ko saķēru pagājšziem. Bet tas jau vairs nav par tēmu.
Mēnesi pirms sezonas sākuma sanāca neveikli izpildīties futbola treniņā, kas rezultāta deva sačakarētu kāju potītē un nespēju trīs nedēļas pārvietoties skriešus. Ar velosipēdu gan pamīties varēju; laikam citas saites tur darbojas, bet kopējai situācijai tas par labu nenāca.
Tehniskā ziņā pagaidām esmu palicis pie vecā velosipēda, tik vien kā jauna, daudz labāka, dakša pa ziemu iegādāta, nometot vēl nedaudz no velo svara.
Galu galā sezonai pieteikties paspēju. Par to gan atcerējos pēdējā brīdī un pieteicos un bankas apmaksu veicu no telefona. Tā nu galu galā 4. maija rītā biju gatavs doties uz Cēsīm.
Iepriekšējā vakarā gulēt devos laicīgi, pamodos bez lielām problēmām un minu uz Centrālo staciju uz agro vilcienu. Nemanot klāt bija Āraišu stacija, kur kāpu ārā, apmeklēju tuvējo ģeoslēpni un minos uz Cēsu pusi. Reljefs visai pateicīgs, pārsvarā mīties nemaz nesanāca. Rītu turpināju ar vēl pāris slēpņu atrašanu, brokastīm pils parkā, laicīgu reģistrēšanos startā. Izrādās, esmu piepildījis savu pērnās sezonas mērķi un ticis pie trīsciparu numura, proti 979. Tad nu trasē sveiciniet un komentāros blogā lamājiet par apdzīšanu dubļainā nobraucienā un citām nepieklājīgam lietām trasē. Izvizinājos vēl pa Cēsīm, atsvaidzināju atmiņā trases sākumu un devos uz starta pusi. Rīta blakusrezultāts – 12 atrasti slēpņi.
Pagaidām gan vēl neminēju galveno dienas iezīmi – ārā bija +6 grādi Celsija un no gaisa krita viegla migliņa. Es biju atbraucis šortos un īsā kreklā (pa virsu virsdrēbes, kuras labāk trasē neatstāt mugurā). Zem velokrekla pavelku gan garrokainu futbola kreklu. Līdz ar to bagāžas nodošanu atliku uz kādu brīdi, lai galīgi nenosaltu.
Ieņemu savu vietu V koridorā, tas vēl nav pārāk aizņemts auksta laika dēļ. Tieku koridora sākumā. Kopā ar citiem iesildāmies. Tauta gan pārsvarā garos tērpos, bet pa kādam īsbiksim arī mana.
Klāt arī starts. Visi gatavi. Startā gandrīz virsū uzgāžas kāds ražens tautu dēls Latvijas Dzelzceļa formā. Laikam gribēja daudzus apsteigt. No kalna nobraucam mierīgi un sākam lidot pa granteni. Īpaši pozīcijas nezaudēju. kaut kad beidzot parādās mežs un pirmajā kalnā gandrīz visi uzbraucam augšā bez sastrēgumu izveides.
Tālāk jau seko gonka, ūdens un dubļu šķēršļi, kam visi droši per cauri, necenšoties neko apbraukt. Īpaši kritienus nemana. Klāt arī pirmais dzirdināšanas punkts. Izdodas paņemt padzērienu bez apstāšanās un laižu tālāk. Atkal nekā ievērības cienīga nav. Ir pāris dubļu vietas, kur gadās arī nolekt no velo, lai to pastumtu. Tālāk otrais dzeršanas punkts, izpildu līdzīgu triku. Lielais paldies tiem ļaudīm, kas tos dzērienus mums, pseidosportistiem, padod.
Nedaudz vairāk kā 15 kilometrus pirms finiša pamanu, ka nevaru vairs uzslēgties uz lielā zobrata. Braucot paraustu arī trosi zem rāmja, tāpat nekas neslēdzas. Nākas vālēt tālāk ar vidējo zobratu. Taisnajos gabalos tas liek pedāļus mīt visai sparīgi. Kopumā uz šo ķibeli varētu būt zaudējis kādu minūti vai divas. Pie vainas bija nolietotais lētā gala pārslēdzējs, kas piedzinās ar dubļiem. Pēc finiša velodušas viss slēdzās kā nākas.
Klāt arī finišs, beigās palaidu garām kādus četrus citus brašuļus. Nebija sanācis elpu atvilkt. Pagājušajā sezonā parasti gan biju mainītā lomā.
Beigās pēc provizoriskajiem rezultātiem 217. vieta grupā (T M 42000m), 426. vieta Tautas klasē. Laiks 1:44:21, +0:26:43 no līdera, 24,1 km/h vidējais ātrums un 743 punkti (rēķina no līdera un tava laika attiecības), kas ir jauns rekords, tātad esmu apmierināts.
Tagad skatos, ka pagājušā gada rezultāts pārspēts par 25 minūtēm, turklāt apstākļi šogad bija sliktāki (uzvarētāju laiki gan atšķiras tikai par 11 sekundēm). Protams, ka šogad mazāk sanāca pabūt sastrēgumos, bet gribētos ticēt, ka ir arī kaut kāds progress :)
Pēc finiša laikam par strauju nometu tempu, bet nedaudz pavizinājos un viss jau bija labi. Dabūju savu bagāžu, uzēdu putru un iedzēru karsto tēju. Uzģērbu virsdrēbes un iestājos velodušas rindā. Kāds uzcienāja ar Melno balzamu un pēc stundas jau savu rindu sagaidījām.
Tā kā vēl nedaudz bija palicis laiks, atradu vēl divus ģeoslēpņus Valmierā un laidu uz vilcienu, pa ceļam paņemot obligātos 4 litrus Brenguļa līdzņemšanai.
Vilcienā uznāca jauks miedziņš un nedaudz pasnaudu, līdz jau bija klāt Zemitānu stacija. Pēc tam jau sekoja duša, siltas vakariņas un īss ieskats Minskas arhitektūras niansēs.
Vārdu sakot, jābrauc vēl.
Pagājušajā nedēļā biju nelielā atvaļinājumā Vācijā, kur navigācijas un slēpņošanas nolūkos paņemu līdzi arī savu GPS iekārtu – Garmin Oregon 300. Iekārta ir lieliska, tikai ekrānu varētu vēlēties labāku, bet par to nav šis raksts.
Open Street Map ir bezmaksas kartes, kuras veidojusi entuziasti no brīvi pieejamiem avotiem (savu ceļu GPS ieraksti, satelītfoto, publiski pieejama informācija) un nu jau tās ir sasniegušas tādu kvalitāti, ka to var izmantot arī ikdienas vajadzībām.
Pirms brauciena uz Vāciju atradu gan sazāļotas Vācijas kartes Pirātu līcī, gan izveidoju karti arī no OSM projekta. Garmin iekārtam to var izdarīt šeit. Izvēlējos sev vajadzīgos reģionus Vācijā un Dānijas dienvidos un pēc pāris stundām man atsūtīja saiti uz sagatavoto karti aptuveni 60 MB apjomā, ko tikai atlika iekopēt savā iekārtā. Atliek vien piebilst, ka sazāļotajai kartei tā arī nepieķēros.
Lietošanas piezīmes:
- Pirmais iespaids ļoti labs – dažādas mazas ieliņas un objekti iekļauti
- Nelielu WTF izraisīja jūra, kura bija iekrāsota zilzaļā krāsā, kas būtiski neatšķīrās no mežiem. Upes un dīķi iekrāsoti pierastajā koši zilaja krāsā. Šī bija lieta, kas traucēja uzreiz apjaust savu atrašanās vietu.
- Sanāca navigēt arī pa meža velotakām. Bija iezīmēta pat tāda taka, kur vienubrīd nācās stiept velosipēdu pāri grāvim ar ūdeni. Šķiet, ka apkārtnes iedzīvotāji bija labi pastrādājuši
- Kartē bija salikti un no GPS pieejami arī dažādi ceļotājam svarīgi objekti – ēstuves, viesnīcas, dzelzceļa stacijas (vienreiz pat noderēja).
Latvijas vajadzībām gan pagaidām lietošu Kurtuesi.lv veidoto Latvijas topogrāfisko karti, kas pagaidām noteikti ir pilnīgāka par vietējo entuziastu veikumu (kuriem gan arī ir vērā ņemami sasniegumi).
Starp citu – šī karte var būt kā bezmaksas reklāma dažādiem uzņēmumiem kā viesnīcas, ēstuves, bankas, veikali – atliek vien iezīmēt kartē un to varēs atrast ar GPS ievūvēto POI meklētāju.
Līdz ar ievākšanos jaunajā dzīves vietā, kādu brītiņu izlēmu padzīvot bez interneta. Ne jau gluži, atteicos no tā lietošanas, bet tas vairs nav 24*7 pieejams izklaides avots. Galvenokārt izklaides, jo tik svarīgai lietai, kā e-pasts jau sen es lietoju telefonu un operatora piedāvātie 40 MB vai cik tur mēnesī šim nolūkam ir absolūti pietiekami.
Nav gan doma no interneta atteikties principā, taču nav arī vēlme lieki stresot par sasteigtu pieslēgšanos pie pirmā interneta piegādātāja. Manā apkaimē konkurenci nesastāda neviens normāls vidējā līmeņa uzņēmums, tāpēc nāksies izvēlēties no kāda no lielajiem spēlētājiem ar ne visai labo slavu – IZZI vai Lattelecom (optiku nepiedāvā). Nav mana mīļā Balticoma, kurš piedāvāja ļoti stabilu internetu, divu gadu laikā nopietnu šaizīti sataisot tikai vienreiz. Pārējā laikā tas bija pieejams pavisam bez pārtraukumiem. Par to pārliecinājos, mājās hostējot šo te pašu savējo tīmekļa dienasgrāmatu un uzraugot to ar Site24×7 servisu. Bet šīs nu ir tehniskas nianses, par ko nav raksts.
Interneta neesamība sniedz iespējas to nelietot un nepazaudēt savu laiku uz tām muļķībām, ko tas piedāvā. Vienā no pirmajiem vakariem, piemēram, pirmo reizi šogad biju paskriet (lietus netraucēja), pēcāk izdarīju visai daudz mūžīgi atlikto darbu (tiesa, biju pāris reizes nedaudz aizdevies palietot internetu cituviet vai ilgāk uzkavējies darbā).
Internets, protams, pieejams darbavietā, kur tas ir visai svarīgs darba instruments. Nekādu īpašo problēmu ar tā neesamību nav bijis, jo pietiekami daudz lietas ir izdarāmas arī bez tā palīdzības, vienīgi esmu kļuvis nedaudz mazāk sasniedzams saviem draugiem komunikācijai. Bet e-pastus lasu, tā kā sūtiet droši.
Šķiet, ka līdz ar nākamo nedēļu savu eksperimentu mēģināšu piebeigt, jo tomēr ir visai daudz lietu, kas būtu jāpadara ar interneta palīdzību un ir vēl arī citi visai traucējoši faktori. Internets ir pilnīgi un galīgi iesūcies manā dzīvē un šīs divas nedēļas to arī pierāda. varam to saukt par atkarību, bet tikpat labi esmu atkarīgs no elektrības. :-) Pilnībā nelietoju tādas lietas, kā televīzija (Dinamo spēles neskaitās) un stacionārie telefoni.
Pievieno ziņu lasītājam