Purva apmeklējums

pirms 5353 dienas ·

Nē, ne to, kas Rīgā, bet to, kas Ķemeros, to purvu svētdien apmeklēju. Gadījās nejauši ieklīst Enkura forumā, kur tika vākti cilvēki pārgājienam skaistā ziemas dienā. Pūlis nesanāca, bet gana labi bija.

Tātad – svētdienas rīts – pamostos pārāk agri un izdomāju vēl pagulēt. Vēl paguļu un nedaudz aizguļos. Nākas brokastis ēst ļoti steidzīgi, sapakot somā fotoaparātu un citas noderīgas vai ēdamas lietas un skriešus uz pieturu, kur nupat tramvajs aizgājis, bet nākamais būs pēc 15 minūtēm. Paspēju vēl konstatēt, ka arī trolejbusi un autobusi ātrāk nebūs. Nu nekas, nav jau pirmā reize.

Kāpjot ārā novērtēju, ka viss vēl ir iespējams – stacijā pie kases paņemu biļeti, piezvanu Edijam un uzzinu perona numuru, pa kāpnēm augšā, vienā no vilcieniem iekšā. Izeju cauri vagonam un durvis aizveras. Pēc mirkļa konstatēju, ka iekāpu pareizi, jo tur jau sēž Kaspars. Arī gandrīz nokavējis. Kamēr atgūstam elpu, nākamajā pieturā mums pievienojas Baiba un vēl pēc pieturas Edijs. Veicam pārtikas revīziju un secinām, ka tie, kas aizgulējās parazitēs uz citu rēķina. Edijs ir orientierists jau no bērna kājas un ir skrējis pa šiem mežiem – izpētām viņa karti un pakomentējam pieļautas kļūdas.

Pēc kāda brītiņa klāt arī Ķemeru stacija, kur kāpjam ārā. Sniegoti ceļi un drīz vien nonākam arī pie purva malas. Dodamies pa “laipu”, kas ir 2 paralēli dēļi, turklāt zem sniega visai nemanāmi. Purvs smuki sasalis, visur ledus, visur sniegs, visur apkārt valda miers.

Nonākam pie skatu/sargu/vērotāju torņa, kur iestiprināmies ar dvēseliskeim šķidrumiem. Šeit sāksies mūsu pārgājiena garākais posms, tāpēc sabāžam bikšu galus vilnas zeķēs un uz priekšu. Spīd saulīte, mīnusi ap 10 grādiem.

Laipas virziens drīz nesakrīt ar mūsējo, tāpēc novirzāmies no tās. Kaspars, kurš vislabāk noekipējies, kļūst par celmlauzi (celmu nav, ir ciņi un daudz daudz sniega). Turpmākais ceļš – pārgājieni zosu gājienā līdz izvelētam orientierim un iesptiprinašanās starlaikos. Baltkrieviem tāds interesants balzāms – garšo pēc žāvētām plūmēm, nevar saprast, dzerams, vai ne.

Pa vidu gadās visādi dīvaini devaisi, kas vasarā varētu būt nepieejami. Edijs pie viena no tiem intervē Kasparu.

Ap pusdienlaiku esam šķērsojusi purvu un brienam iekšā mežā. Mežs diezgan tīrs, lai gan vietām koki ir sagāzušies. Ieturam 1. pusdienas, kur noēdam pusi no Edija maizītēm. Seko vēl viena brišana pa mežu, kura turpinās ar iešanu pa aizsalušu upi. Pie viena bebru dambja gan pēdās parādās dzeltens ūdens, dambi apejam pa sauszemi. Viens no mūsu ceļa mērķiem bija putnu taka. Šeit arī ieraugām pirmo putnu, par ko mums paziņo Kaspars pilnā balsī. Turpinām bildēt visādas figņas (Canon EOS un 2 Pana-Pana ultrazoom modeļi).

Pēc brītiņa esam vēl vienā tornī, kurš ir slēgta tipa. Salienam visi iekšā un ieturam pusdienas. Uz grīdas nogāzts iršu pūznis. Sanāk tur iekšā nedaudz atkust un var sajust mitrumu. Turpinām ceļu pāri laukam un nonākam uz lauku ceļa. Vieglāk izbrienams vismaz ir. Tā arī Ķemeru parka savvaļas govis neredzējām. Tālāk dodamies pa ceļu un izejam ārā no parka, kur viena govju ferma dislocēta.

Tur mūs pamana vietējais fermas traktorists, kurš pasēdējis pie kaimiņa. Šamais piedāvā aizvizināt mūs kādu gabalu. 4 ielienam traktora kabīnē. Bija neērti, citiem vel neērtāk. Izmetam līkumu caur fermu, kur mums tiek bezmaksas ekskursija lauksaimniecības tehnikā (wii).

Aizvizina mūs līdz asfalta gabalam, kas ved Slampes virzienā. Saka, ja ko vajag, atbilde ir 1188.

Pa šosē dodamies Slampes virzienā. Tur tāds skaists piemineklis melioratoriem – šie esot atdevuši zemei spēku. Šķērsojam dīķi un esam miesta centrā. 2 veikali, bet kafejnīcas nav. Šis fakts ir svarīgs, jo autobusu saraksts apgalvo, ka nupat varētu būt aizgājis viens buss uz Tukumu. Nāk viens uz Jelgavu, bet to palaižam garām. Nākamais buss uz Tukumu pēc 2 stundām – neatliek nekas cits kā nosist laiku. To arī veiksmīgi darām ar veikala pieejamām pārtikas precēm un dzērienu nodaļas palīdzību. Pēc tam seko otra veikala apmeklējums ar līdzīgam sekām. Izrādās, tur vel 2 stāvu nedaudz remontē, bet tur ir silti un sausi. Seko kas nu tur var sekot. Pamanījām gan, ka viens viltīgs autobuss uz Tukuma pusi devās, bet ko tur vairs. Sagaidām savu busa laiku, ieejam vēl veikalā, dodamies uz pieturu, ebet tur no kāda vieda jaunēkļa uzzinām, ka mūsu buss būs uz šosejas, nevis miestā. Seko skrējiens tumsā un pa sniegu, bet viss beidzas labi.

Pēc brīža jau esam Tukumā. Tur veiksmīgi sagadījies Rīgas autobuss, tāpēc vilcienu ij negaidām. Mājās ap 22:00. Pat ziņas vairs lasīt negribas :)

Bildes vēl šeitan.


Komentāri

Saturs pieejams saskaņā ar Creative Commons CC-BY-NC-ND-3.0 licenci. 2005—2020