Europeana - Eiropas digitālā bibliotēka

pirms 4720 dienas ·

Europeana logo
20. novembrī tika atvērts un tajā pašā dienā slēgts kāds Eiropas Savienības finansēts tīmekļa projekts, saukts par Europeana. Kas, ko, atkal cenzūra? Ne gluži. Projekts izrādījās tik populārs, ka to ņēma un slēdza sakarā ar serveru pārslodzi – nabaga serveru fermas tika mocītas ar 10 miljoniem pieprasījumu stundā. Arī es paspēju izmēģināt atvērt lapu, bet mani sveica 500 numura kļūda ar norādēm uz to, ka to visu darbina kāds Java serveris (doma ļoti prātīga). Virtuāli nospļāvos un gāju gulēt cerībā no rīta paskatīt ko vairāk.

Kas tad īsti ir šī vietne, kas šobrīd mūs sveic ar paziņojumu, ka būs atpakaļ decembra vidū?

Tātad – tas būs liela apjoma projekts, kas saturēs dažādu digitalizētus muzeju, bibliotēku, pētniecības institūtu materiālus par Eiropas kultūru. Sākotnējais apjoms ir 2 miljoni digitalizētu objektu (Wikimedia Commons šobrīd ir 3,5 miljoni attēlu/audio/video ierakstu). Tālākie plāni ir strauji palielināt apjomu.

Patiess prieks ir sadarbības partneru sarakstā redzēt arī Latvijas Nacionālo bibliotēku, kura jau šobrīd veic materiālu digitalizācijas procesus (par to plašāk var lasīt arī LNDB blogā). Lai arī ir cilvēki, kas par lielisko periodikas projektu ir skeptiski, tomēr milzīgā interese par Europeana resursu pierāda pretējo. Jā, un arī periodika.lv tiek lietots. Gan jau kāds augstāks bibliotēku pārstāvis arī varētu statistiku piedāvāt.

Rokot dziļāk, atklājās, ka saskarne lapai būs pieejama arī latviešu valodā (un visās citās ES valodās), lai arī tas nebūs uzreiz. Lokalizēšana notiks par ES naudu. Jauki.

Zemāk ir pieejams video rullītis, ko aizņēmos no projekta izstrādes lapas.

Nākamā lieta, kas mani interesē – kā ar autortiesībām šajā gadījumā. Nesen tapušais Wikipedia ieraksts liecina, ka ši pirmie divi miljoni vienību esot bijuši publiskajā domēnā, proti ar iztecējušu autortiesību termiņu ES izpratnē. Tikmēr vietnes BUJ sadaļā rodam atbildi, ka šeit parādīsies arī materiāli ar aktīvām autortiesībām, kuru drīkstēs izmanot izglītības nolūkos, bet ne komerciāli. Jāpiebilst, ka pats europeana.eu darbosies tikai kā meklēšanas sistēma, kas piedāvās saskarni ar pieeju uz dažādām digitālajām krātuvēm. Noderīgi, ja vajag kaut ko atrast, piemēram, Polijas Nacionālajā bibliotēkā, nezinot poļu valodu.

Lai arī pagaidām vēl ir daudz nezināmo, projekts ārzemju internetpresē tiek pozicionēts kā Google Books konkurents. Atcerieties, Google tiesājās par atļauju digitalizēt milzīgu apjomu ar grāmātām, pārsvarā gan no ASV krājumiem. Šur tur gan lasāms, ka arī Europeana plāno ar Eiropas Savienību neapstāties, ja tiks izveidota pietiekami derīga sistēma.

Kā tad ar man mīļo Vikipēdiju? Protams, ka var tur saskatīt konkurences draudus, bet drīzāk šeit ir redzams ieguvums dažādo brīvo attēlu un citu informācijas vienību iegūšanā. Pavasarī publiskāka kļuva Britānijas enciklopēdija, ļaujot sevi lasīt bez maksas (ar reģistrāciju). Tomēr tā ir enciklopēdija, kura nespēs konkurēt ar Vikipēdijas dinamisko garu (protams, par informācijas uzticamību ir cita runa).


Komentāri

Saturs pieejams saskaņā ar Creative Commons CC-BY-NC-ND-3.0 licenci. 2005—2020