Sportlat Rīgas MTB tautas velobrauciens
Velosacensību sezona uzsākta ar dalību Sportlat rīkotajās sacensībās ar nosaukumu Rīgas tautas MTB velobrauciens
Patiesībā nemaz nebiju plānojis piedalīties, tomēr pēdējā brīdī atradās vairāki draugu un paziņas, kuri jau bija pieteikušies, tāpēc piektdienas vakarā, pāris stundas līdz tremiņa beigām pieteicos es arī. Vēl gan bija domas par īso vai garo distanci, bet beigās sadomāju, ka pietiks ar īso.
Pirms sacensībām beidzot kārtīgi sakopu savu velo, ieeļļoju pat bremžu trosītes un biju gatavs gan tehniski, gan fiziski (lasīt iepriekšējo ierakstu par treniņiem).
Mājas gonkas priekšocība ir tāda, ka var pienācīgi izgulēties. Salīdzinājumā – iepriekš, lai tiktu uz citām sacensībām, esmu cēlies pat pulksten 5:50, lai paspētu uz vilcienu reizēs, kad neesmu sarunājis kādu, kurš paķer līdzi ar auto.
Pa ceļam uz startu (~10 km attālumā) pamanu, ka vecais labais Mērfijs ar mani izpsēlējis nelāgu joku – pirmoreiz šoreiz neesmu paķēris līdzi atslēgu komplektiņu, bet kontaktpedālim tieši viena skrūve panākusi vaļā. Šī problēma gan īsi pirms starta tika novērsta organziatoru servisa stendā.
Ieradies statrā, noskaidroju kārtību un ieņemu vietu koridorā – kā Sportlat iesācējam man pienākas beigu gals no ~300 pusmaratona distances braucējiem. Nedaudz tas iegriež, jo līdz mežam visus svētdienas braucējus apdzīt nepaspēju. Tālāk tas kļūst sarežģīti, jo vietas ir maz. Tomēr turpinu izklaidi “es visiem eju garām” un dragāju pa grantenēm un meža takām. Dažām grupiņām ir jēga kādu mirkli pabraukt aizvējā. Sākumā nedaudz ir arī smiltis. Trases otrajā pusē smiltis ir par daudz. Daudz par daudz. Kāpu forsēšana vienu brīdi var arī apnikt, bet par laimi to kompensē arī daži garšīgāki elementi, kā nobrauciens strap blīvi saaugušajiem kokiem pēc trases lielākā kalna, kā arī daži feini nobraucieni no stāvākām kāpām.
Ik pa laikam ir platāki gabali, kuri piedāvā apdzīšanas iespējas, kuras tad arī izmantoju. Pēdējā posmā līdz finišam apdzenu vēl vairākus pagurušus dalībniekus. Netālu no finiša stāvošā tiesnese apgalvo, ka varētu būt ticis četrdesmitniekā. Bedrainajā finiša taisē apdzenu vēl divus, šķiet vienam bija cietā dakša, ko arī pamanījis sacensību komentētājs un veic amortizatoru dakšu propagandu.
Pēc finiša ūdens/tēja/putra, viss kā ierasts. Mazgāšanas stendu neatradu, bet pēc šodenas tas arī neprasījās. Radās secinājumi, ka varbūt vajadzēja mēģināt garo distanci.
Neliela atelpa un tad atsildīšanās mājupceļā. Trases shēma un mani ātrumi pieejami šeit.
Šobrīd vēl nav publicēti oficiālie rezultāti, tāpēc īstas nojausmas par iegūto vietu nav. Kad būs zināms, rakstu papildināšu.
Papildināts: saskaņā ar rezultātiem, ir ieņemta 30. vieta distancē un 23. vieta vecuma grupā.
Tad sekoja divi ali, bilžu meklēšana un šī atskaite blogā :)
