SEB MTB 4. posms Kuldīgā

pirms 3758 dienas ·
SEB MTB 4. posms Kuldīgā
Vieta:
513
Laiks:
2:01:17
Distance:
47 km

Klāt kārtējā nedēļas nogale, klāt kārtējās sacensības. Pagaidām vēl apnicis nav. Braucu vairāk kā spēju atskaites sarakstīt.

Pēc sacensībām Talsos sakopu riteni, bet treniņi šonedēļ sanāca tikai pa šoseju — otrdien Biķernieku trasē, bet piektdien no rīta ierastais Ķīšezera aplis pa šoseju. Sestdien no rīta pamostos ar stīvu kaklu, šķiet, ka vainojams kondicionieris darbā. Līdz svētdienas rītam nedaudz stīvums bija saglabājies, tomēr braukšanai netraucēja.

Svētdienas rītā četratā sakrāvāmies busiņā — Gustavs ar kolēģi, es un Guna. Turpceļš bez starpgadījumiem aizritēja ātri un Kuldīgā atradām vietu centrālajā laukumā. Gunai tas bija pirmais SEB posms, tāpēc devām “ārkārtīgi gudrus un noderīgus padomus”.

Ātri izņēmām numurus un nodarījām citas pirmsstarta lietas. Laiks solījās būt karsts, tomēr to tik daudz neizjutu, kā pagājušajā gadā Tukumā.

Drīz klāt arī starta laiks un nu jau laižam. Starts izrādās pa uzraktu smilšainu ielu, bet tas netraucēja to pieveikt braucot, lai arī vairums izvēlējās skriet. Uz sava priekšējā zobrata apskādēju kāju, bet par to līdz finišam aizmirsu. Laikam esmu nodeldējis to zobratu samērā plānu, ja jau tik asi tie zobi.

Sekoja ātri asfalta un grants ceļi, kurus nomainīja ātri grants un asfalta ceļi. Jāsaka, ka trase bija tāda, kāda bija — samērā neinteresanta, bet tas jau neliedza parādīt to, ko kurš spēj. Protams, bija nelieli ceļa posmiņi arī pa parastu zemes ceļu un pat pāris takas, tomēr tie nespēja sajūtas tik ļoti atšķaidīt.

Tad nu sāku demonstrēt un papildus apgūt savas spējas braukt grupiņās. Paspēju “apdedzināties”, kad enerģiski iesācis vilkt grupu, kuras dalībnieku mērķis nebūt nebija sastrādāties, piekusis atmetu ar roku un nācās atpūsties. Situāciju glāba retā iebraukšana mežā, kur priekšējā grupa samazināja ātrumu un es tiku klāt. Bet ar ko gan es labāks, pat uz sadarbību nebiju vērsts un pie pirmās iespējas gāju prom uz nākamo grupu. Atkodu vienkāršo patiesību, ka asti nomest vislabāk ir pret kalnu.

Vienā brīdī pamanīju, kā garām aiziet Pēteris, bet viņš bija iegājis sacensību režīmā un nepamanīja. Neesam jau atbraukuši pļāpāt, jo trase prasa mīt.

Viss turpinājās lieliski, pēc sajūtām (arī pēc finiša salīdzinot laikus ar manītajiem numuriem) braucu sev ļoti labā līmenī, ap 250. vietu vai augstāk. Rezultāti gan bija ļoti blīvi, jo trase nevarēja tos izretināt, tam ir vajadzīgi kalni, lai samazinātu laiku, ko var pavadīt, sēžot aizvējā.

Panācām pirmos sporta klases numurus, daži pusbeigti, daži spēja iesēsties astē. Tā nu vizinājāmies tālāk augstā tempā.

Visi prieki beidzās aptuveni 7 km pirms finiša, kad sadzirdēju paukšķi un sekojošu šņācienu. Tūlīt arī jutu — pakaļējā riepā mīkstais. Lecu nost, rāvu malā un mainīju kameru. Pēc sajūtām tas daudz laiku neprasīja, bet sacensību karstumā neiedomājos, ka pakaļējā v-bremzes jānoņem nost ir tikai tad, kad ņemu nost ratu ar piepumpētu riepu (CUBE rāmja konstruktora kļūda). Uz to zaudēju varbūt vēl kādas sekundes. Pēc finiša apskatījos, ka šis darbs man aizņēmis kādas 8 minūtes.

Gaiss riepā iepumpēts, tomēr mazais avārijas pumpītis nespēja iepūst sakarīgu spiedienu, tāpēc posms līdz finišam tika veikts ar jocīgu mīkstuma sajūtu. Papildus tam visam, biju paspējis atdzist un muskuļi bija pilni ar pienskābi, tāpēc nespēju vairs attīstīt tādu ātrumu kā iepriekš un līdz finišam tā arī neatguvos. Man garām bija pabraukuši diezgan daudzi dalībnieki, bet pāris no tiem līdz finišam man izdevās apdzīt.

Pēc brīža klāt bija arī aprakstā solītā dubļu grava, to šķērsoju bez stresa un liekām pretenzijām par nobraukšanu lejā pa krauju. Pāri biju un motivēju sevi paņemt vēl pāris punktus un uzminu tā kārtīgāk. Arī smilšaino ielu pieveicu bez problēmām. Finiša taisnē nometu ķēdi, tāpēc sprints izpaliek, bet neko nezaudēju.

Tālāk jau pēcfiniša procedūras, putra, tēja. Pēc brīža klāt bija Gustavs, kurš tomēr nebija mani noķēris, klāt arī viņa kolēģis. Un pat ātrāk kā visi gaidījām, klāt bija arī Guna, kura sūdzējās par to, ka ātri braucošie izdzēruši visu ūdeni dzirdināšanas punktos.

Pēc finiša apskatīju riepu un sev par pārsteigumu ieraudzīu tajā 5cm garu naglu, kura vienā sānā vēl izlīdusi ārā. Sacensību karstumā esmu aizmirsis pārbaudīt, kas tad īsti tur iedūries, lai arī normālos apstākļos šo procedūru neizlaižu. Riepa diezgan pabojāta, bet ceru, ka varēšu vēl salabot priekš braukšanas pa pilsētu. Sacensībām jauna riepa jau iegādāta.

Rezultātā esmu finišējis 504. vietā ar 733 punktiem. Šai sezonai tas nav daudz, tomēr Smiltenē bija vēl mazāk (tur gandrīz visu trasi nobraucu ar šķību beņķi).

Pēc finiša dažādu loģistikas jautājumu dēļ devāmies uz Ventspili, kur nopeldējāmies un nomazgājām velo (ne jūrā). Tagad sacensību kalendārā pauze līdz 31. jūlijam, ja vien neatradīsies kompānija kādam citam pasākumam pa vidu. Laiks atpūtai un treniņiem.


Komentāri

Saturs pieejams saskaņā ar Creative Commons CC-BY-NC-ND-3.0 licenci. 2005—2020