MTB sacensības Ķegumā

pirms 3662 dienas ·
Ķeguma MTB maratons
Vieta:
16
Laiks:
2:25:27.6
Distance:
56 km

Iepriekšējā nedēļas nogalē sanāca apmeklēt mazāka mēroga velo sacensības Ķegumā. Lai arī rīkotāji īpaši zināmi nebija un arī iepriekš Ķeguma apkārtnē velo sacensības nebija rīkotas, atradās kompānija, ar kuru kopīgi piedalīties.

Svētdienas rītā kāpu vilcienā un nepilnas stundas laikā biju klāt. Biju kartē ieskatījies, tāpēc virzienu zināju un devos Zelta Zirga mototrases virzienā. Laika vēl bija gana, tāpēc apsvēru aizbraukt vēl pēc kāda ģeoslēpņa, bet beigās slinkums ņēma virsroku un pēc neliela līkuma izmešanas nokļuvu sacensību centrā, kur jau pulcējās dalībnieki.

Pieteicos un startēju sporta klasē, kurai pienācās braukt 2 apļus. Organizatori solīja 56 kilometrus, bet man beigās nesanāca daudz vairāk par 50. Startā saņēmu 7. numuru (šķiet, ka bija nejaušības izloze), pie velokurpes stiprināmu rezultātu reģistrēšanas čipu un “Dinamo” burkānu paciņu. Viss notika patīkamā gaisotnē bez burzmas un steigas. Tiesa, par trases shēmu nojausma visai maza.

Pēc brīža klāt bija arī starta laiks. Elitē startējām 25 cilvēku sastāvā, to skaitā tādi sportisti kā Oļegs Meļehs. Kā ierasts, starta izrāvienā nedaudz netiku līdzi, bet pēc pāris līkumiem saķēru Gustavu un vēl pāris braucējus. Gāju garām un pie iebraukšanas mežā pa smilšaino pauguru priekšā nevienu tuvumā nemanīju, bet astē sēdēja viens LiVelo braucējs. Piedāvāju iet garām, ja vēlas, bet saņēmu atbildi, ka vēl jau ir ko braukt.

Tad arī nācās uzdot tempu pa ļoti interesanto taciņu posmu. Trakākajā nobraucienā neriskēju lidot lejā, nedaudz nošļūcu un tikai apakšējo posmu braucu. Noteikti to varēja izdarīt ātrāk un drošāk, noskrienot kājām. Tālāk jau bija vēl nedaudz no taciņām, tad parādījās arī meža ceļi un 7 kilometri pa ātru granteni. Tos veicām uz maiņām ar līvānieti.

Pēc grantenes nogriezāmies uz vecu dzelzceļa līnijas posmu, kur krietnu gabalu bija jābrauc pa uzbēruma malu. Tas iekļāva pāris tehniskas vietas kā bedres un slapjus koka gabalus. Kāds bija piestājis ar tehniskām problēmām, bet beigās mūs panāca, jo paši nepamanījām, ka labākā taka pārslēdzas uz otru sliežu malu.

Tālāk atkal grantene, kur pastrādājām un noķērām mūsu apdzinēju, kurš nespēja pievienoties mūsu vilcienam.

Sākās atkal tehniskā daļa. Divās sekojošās tehniskās vietās neizpildījos pareizi un sanāca nolekt nost un pazaudēt savu līdzbraucēju, kuru vairs līdz finišam nenoķēru, lai arī vairākos posmos saredzams vēl bija. Beigās šis bija vēl divus noķēris un finišā veselas piecas minūtes priekšā.

Izbraucu līkumu Zelta Zirga trasē un devos otrajā aplī. Dzirdēju, kā organizatori gatavojās palaist tautu vienīgajā aplī un lēnām gatavojos apdzinēju bariem. Pa jaukajām starta taciņām izbraucu viens, tomēr beigās mani panāca pavadošais mocis un drīz jau uz grantenes klāt bija arī tautas klases līderi, kas panesās garām cienījamā tempā. Pāris no tiem palaidu garām, līdz kādam vilcieniņam iesēdos astē, mēģinot kādu brīdi noturēties. Tas ne pārāk izdevās, tāpēc sliežu posmā iebraucu viens. Tā kā apdzīšanas iespējas bija mazas, aiz manis sakrājās pāris cilvēku rinda. Lecot uz sliežu otro pusi, gandrīz nogriezu ceļu citiem braucējiem, tomēr laicīgi pamuku malā un daudz nepatraucēju.

Mēģinot turēt līdzi tautiniekiem, tuvojos finišam. Daļu nācās palaist garām, daļu apsteidzu, kad tie stūmās pauguros, kur šoreiz spēju uzbraukt. Tomēr pēc sajūtām vairāk jutos noguris un beigas nenokapāju kārtīgi. Finišā ielidoju, izbaudot pēdējos nobraucienus un to, ko spēja piedāvāt mototrase. Gustavs bija klāt vēl pēc kādām 10 minūtēm.

Pēc finiša tiku pie arbūziem, milzīgas salātu porcijas un pāris pīrāgiem. Vismaz nebija jāēd jau nedaudz apnikusī SEB putra. Ar Gustavu sagaidījām arī apbalvošanu.

Pēc finiša iebraucām turpat blakus esošajā “Rubeņu” firmas veikalā pēc desas un vistiņām.

Pēc rezultātiem skatoties, ieņemta 16. vieta 25 dalībnieku konkurencē, uzrādot laiku 2:25:27.6. Otrais aplis par 4 minūtēm lēnāks.


Komentāri

Saturs pieejams saskaņā ar Creative Commons CC-BY-NC-ND-3.0 licenci. 2005—2020