Eriks, arhitektūras pasniedzējs, no tēva manto lielu, vecu savrupnamu Kopenhāgenas ziemeļos. Viņa sieva Anna, pazīstama TV ziņu diktore, ierosina uzaicināt draugus kopīgi apdzīvot lielo namu. Šādi viņa cer izvairīties no garlaicības, kas sāk parādīties abu laulībā.
Filma iesākas ar vizuāli pievilcīgiem kadriem, notikumi risinās minētajā mantotajā privātmājā. Aptuveni 1970. gadi. Erikam ideja gan ne pārāk patīk, bet viņš tiek pierunāts (vispirms izdarot un tad prasot atļauju). Lai arī idejiski jaunie komūnas biedri ir draugi un paziņas, īpaši nav noprotamas pagātnes saites un šķiet, ka kopiena apgriezienus uzņem pārāk strauji. Komūnas dzīve attīstās, radot noteikumus, ka nevis visi dzīvo pie Ērika (īpašnieka), bet ir pietiekami vienlīdzīgi. Protams, cilvēki ir pietiekami jauni «ar savām vajadzībām» un seko kadri kas tuvāki «sapuvušo rietumu» attēlojumam, nevis kaut kam no padomijas komunālā dzīvokļa. Interesants noteikums, iespējams noderēs tiem, kam māju uzkopj robots: visas koplietošanas telpās atstātās privātās mantas tiek sadedzinātas pagalmā.
Protams, galvenā stāsta daļa ir par šo «garlaicību, kas sāk parādīties abu laulībā», atšvešināšanos un samierināšanos ar to, pamatīgie iesaistoties arī trešajai pusei un komūnas dalībniekiem. Pavērsieni un atrisinājumi pietiekami negaidīti un minējumi par turpmāko sižeta attīstību neprecīzi (pārāk maza pieredze Eiropas kino?). Izklaidējoši, sižets lieki garumā netika vilkts.
Daļa manu paziņu pēdējā laikā ar neizprati uztver manus izteicienus “Tikai zaļš ābols”, “dārzeņu bads”, “reāls reivs” vai “Tinkš, tankš, rā, kramplauzis ir brīvībā…” un citus. Protams, nezināšana par latgalisko ieskaņojumu filmai Sarkanā tveice/Red Heat ir nepiedodams fakts. Latgaliskais nosaukums filmai ir “Lykuma draugi”, meklējiet to pie tuvākā izplatītāja.
Ieskatam sniegšu arī nelielu filmas treileri, jāsaka gan, ka tas jau reiz šajā blogā ir publicēts.
Pateicoties Artūram, tiku pie ielūgumiem un iespējas apmeklēt jauno censoņu kinoskates pasākumu AXX. Pasākuma ideja šāda – piesakoties konkursā, jāizveido 10 minūšu īsfilma, no kurām tiek izvēlētas labākās, kuras iegūst 2000 Ls finansējumu, par ko veidot nākamās kārtas īsfilmas nu jau 20 minūšu garumā. Tādas filmas ir četras un tās tad arī piektdienas vakarā tika skatītas.
Filmu sižetu nestāstīšu – paši varēsiet noskatīties un novērtēt LTV7 kanālā 23. februārī. Varu pat ieteikt noskatīties, kaut vai, lai uzzinātu, kas īsti notiek šajā lauciņā. To varēja izdarīt arī šodien kino Rīga, bet tas laiks jau ir pagājis garām.
Par filmām kopumā. Sākumā par daudz pieķēros tehniskajam izpildījumam, jo visām filmām bija problēmas ar skaņu (proti, finansējums neļāva to apskaņot studijā), brīžiem arī lēta montāža, neveiksmīgi filmēšanas leņķi un statīva trūkums (ja vien tas nebija domāts kā mākslinieciskās izteiksmes veids).
3 no 4 filmām bija filmētas Rīgā un varēja sazīmēt interesantas pazīstamas vietas, kaut vai vīra kā ozola klubu Urban Lounge pie Natašas skolas, kur ar kolēģiem gājām pusdienas ēst (vietējais humors). Nu jā, bet ne jau par to bija galvenais filmu stāsts.
Filmas patika, visās iekšā tād tīri patīkams humors, kurš varētu arī nenovecot tuvāko gadu laikā. Tiesa, vienas filmas ideja tā arī neaizķēra mani, bet ko var gribēt no tāda visai eksakta prāta kā manējais.
Nu un tad iedzisa gaisma, visi pagriezās un devās prom. Skatītāju vietās varēja sazīmēt gandrīz visus filmu tēlus ;)
Cita lieta, kas šādās ielūgumu akcijās jau sāk kaitināt – tu visur redzi vienas un tās pašas blokeru sejas, tu ierodies ar viņiem, viņi tev seko projām ejot, tu ar viņiem brauc vienā tramvajā. Tu neviļus izkāp nākamajā pieturā, lai blokeris neuzzinātu, kur tu dzīvo. Nē, es neesmu traks. Rakstu scenāriju jaunajai šausmu filmai “Blokeru atgriešanās”.
Nobeigumā ielikšu īsfilmu, ko, studējot Ostinas universitātē, Teksasā, radīja pazīstamais eleganto šaujamgabalu meistars Roberts Rodrigezs, proti – Bedhead.
Pie viena no Mozilla izstrādātajiem atradu interesantu ierakstu par interesantu problēmu – kurš pārlūks ir tas labākais pornogrāfijas pārlūkošanai.
Komentāros cilvēki dalās pieredzē:
Opera, hands down. And I mean that almost literally.
Opera has this nifty little feature called Fast Forward, which in porn terms means one-handed browsing. Open a gallery, click an image. Hit space, until it scrolls to the bottom of the page. Hit space again, and what do you get? The next image in the gallery.
It’s like it was invented for this very purpose. I even know true FF buffs who switch to Opera whenever they’re watching porn.
I hope you can be unbiased enough to tell the poor guy that. I noticed someone recommended FF with the NoScript extension. The same functionality is built-in with Opera, so it’s ideal for porn – right out of the box.