Kāpēc šeit nav nekā jauna?

pirms 4751 dienas ·

Apskatījos savu blogveida lapeli – pēdējais ieraksts tapis 24. septembrī. Tātad, mēnesis riņķī bez aktīva ieraksta. Interesanti, kāpēc tā?

Tāda īsta iemesla laikam jau nemaz nav. Varētu tagad sadzejot kaut vai tādu – tā kā nu jau vairāk kā mēnesi neesmu lietojis ugunsūdeni un arī nedaudz vājāko šķidro maizi, tad mani vairs tik bieži neapmeklē radošā mūza un es pievēršos citām nodarbēm.

Patiesība ir kaut kur minētajā virzienā – nav bijusi iedvesma ierakstīt kaut ko saturīgu, savukārt visādus bezvērtīgus raksteļus un īslaicīgu emociju rezultātā radušos 2-3 teikumus parasti iesūtu Tviterī vai Feisbuk statusā. Nu jā, un vēl negribas te publicēt dažādas lietas, ko negribas publicēt.

Ir palikuši jau iesākti raksti par dažām interesantām tēmām, bet reti kad uzrodas tāds brīdis, kad uznāk iedvesma. Laikam jau vēl jāgaida stipri aukstāks laiks. Nu aukstāks kā tagad, lai arī tagad nekas patīkams nav bez apkures dzīvoties visai palielās telpās.

Citās ziņās – iet labi. Ar velosipēdu šogad noripināti pāri par 2000 kilometriem. Nekur tālu nav izbraukts, turklāt 1 mēnesi biju Krievijā un Kazahstānā. Pārsvarā uz darbu un atpakaļ. Un pagaidām izskatās, ka kādu laiciņu vēl tā varēs braukāt. Internets arī iet uz priekšu, latviskā vikipēdija tuvojas 18 000 rakstiem, pēc 8 dienām iznāks jaunais Ubuntu, runā, ka Adobe ir piestrādājusi pie Flash ātrdarbības un tas viss tur būs iekšās. Un vēl tur būs iekšā Toma kāmis. Fairfokss laikam vēl nebūs iztulkots gan.

Jā, vēl nopirku Flikerī maksas kontu. Tagad vajadzētu bīdīt iekš bildes, bet man pat ikdienas bildes bieži vien iekrājas atmiņas kartē kādu nedēļu.

Jā, vēl kāds vārds par Artūru Medni. Stāsta, ka viņa pieminēšana bloga ierakstā krietni palielina lapas apmeklējumu. Varbūt vajag pieminēt arī to viņa čomu?


Kas tālāk?

pirms 4892 dienas ·

Pienācis dzīvē tāds brīdis, ka ir pabeigts kāds posms, proti, aktīvās studijas. 26. jūnijā 13:30 LU Lielajā aulā varēsiet mani sveikt ar maģistra grādu datorzinātnē. Pats maģistra darbs gan tapa visai negribīgi un ar lielu piespiešanos, kā arī rezultātā netika veikts nekāds nozīmīgs atklājums, kas būtiski izmainīs turpmāko nozares attīstību. Tomēr viss tika pabeigts samērā veiksmīgi. Jā, ir gan vēl kāda lieta, kas varētu traucēt diploma saņemšanu – neesmu vēl nodevis izziņu no bibliotēkas, ka man nav parādsaistību (pēdējoreiz gan tur biju, kad vajadzēja līdzīgu izziņu bakalaura grāda sakarā).

Jā, tātad pēc mazāk kā mēneša tas viss oficiāli noslēgsies. Būs diploms zaļā krāsā, gan jau kāds ziedus atnesīs, nodziedāsim Gaudeamus (interesanti, cik no maniem lasītājiem zin vārdus studentu himnai?).

Un kas pēc tam? Teorētiski – parādās kaut kāds brīvais laiks, ko būtu prātīgi aizpildīt ar kaut ko sakarīgu. Nu vispār jau nosacīti tas brīvais laiks parādās – reāli tepat jau viņš bija un mācības jau tik daudz nemaz no tā nepaņēma cik pienāktos. Lediņš teica, ka tagad tikai sieva jāsameklē un dzīve būs piepildīta. Nu jā, vēl var koku stādīt un čūsku sist, bet tas daudz laika nepaņems. Lai gan čūsku sist šobrīd galīgi nav iekšā.

Jā, šitais viss pasākums bija par iemeslu tukšuma periodiem šeit – maijā tikai viens raksts, tas pats tāds viduvējs. Paņēma laiku un emocijas iekavēto darbu pabeigšana. Man pašam šķiet, ka atspoguļojās tas viss arī 365 dienu projektā. Un arī pēc visu darbu pabeigšanas tur jūtama visa tā noskaņa. Edijs teica, ka pārāk ar dabasskatiem aizrāvies esmu. Nu bet tā arī aptuveni viss tur sanāca – pēc mācību procesa bija konkrētāk jāiespringst darba jautājumos.

Tātad – doma bija tāda – ko likt universitātes vietā, lai kaut kam sevi motivētu? Man kaut kā šķiet, ka visai prātīgs darījums būtu kaut kādi pasākumi sevis pilnveidei. Varētu pat plānu sastādīt:

  • Attīstīt savu hobiju – fotografēšanu. Andrejs Zavadskis uzrakstījis labu rakstu par fotokursu iespējām Latvijā.
  • Iet gulēt laicīgi, celties agrāk. Smagi būs ar šito, ja gadās pa vakariem alu dzert.
  • Aktīvais dzīvesveids – ja varētu laicīgi piecelties, pāris reizes nedēļa varētu no rītiem pa mežu un pauguriem pabraukāt. Vasarā futbols, ziemā basketbols, skriešana. Ar šo mērķi pat viss varētu būt kārtībā. Patīk sevi pamocīt. Vajadzētu gan beidzot saņemties un nobraukt savu pirmo MTB gonku. Vai tas būtu Igo Japiņa komercpasākums SEB maratons vai kāda foršāka gonka, bet vajag. Vispār ir plāns par pimsjāņu Kuldīgas posmu (Jāņus gan jau svinēšu pie Kuldīgas).
  • Nopelnīt miljonu. Vēl nedaudz jāpiestrādā.

Nu vārdu sakot, sapratāt. Mērķi vēl tiek meklēti. Ja es tagad būtu pensijā un materiāli nodrošināts, es zinu ko es darītu. Es rakstītu latviskajā Vikipēdijā. Varbūt arī zīmētu Rīgas ielas iekš OpenStreetMap. Man būtu blogs bez reklāmām (šobrīd gan arī tā ir).

Nu runāju jau gan es tagad kā viens vecs pensis. Protama lieta, ka tagad varēšu tā kārtīgāk darbam pievērsties. Kamēr rakstīju savu maģistra darbu, saņēmu paaugstinājumu amatā, ja to tā var nosaukt :). Brīvākas rokas, vairāk atbildības. Attiecīgi – tagad vajadzētu saprātot un realizēt visu, kam līdz šim ir rasts aizbildinājums ar brīvā laika neesamību. Vispār vairāk laikam nerakstīšu, jo, ļoti iespējams, ka šo tekstu lasa mans priekšnieks un kolēģi. Bet gan jau murgainais rakts iesākums būs viņus atbaidījis.

Šobrīd, saraucis pieri, domāju elegantu nobeigumu šim prozas darbam. Nekas prātīgs gan laikam nesanāks. Jā – vienā no pēdējām SestDienām lasīju, ka studiju beidzējiem apmēram šajā brīdī iestājas depresija, kas var ilgt kādus gadus piecus, kas saistīta ar to, ka tie nav gatavi darba tirgum. Džekiem šis periods esot īsāks. Bet vispār jau izklausījās pēc tulkotām ārzemju buļļa kakām.

Tātad, rezumējot visu šo te murgojumu – galvenais – neieslīgt rutīnā. Tāda dziļi filozofiska doma ienāca prātā sēžot jaunajā dzīvoklī tukšā viesistabā pie izslēgtas gaismas tukšojot vēsu Tērvetes alu pēc piektdienas basketbola treniņa.

Vēl kādu brīdi domāju, vai šo te palagu ir vērts publicēt. Tomēr, lai jau tiek jums tas viss. Par tiem, kas tika līdz beigām – paceļu kausu Užavas alus, kurš rimikā nu jau ir lētāks par Tērvetes klasisko alu. PRIEKĀ!


100 dienas

pirms 4947 dienas ·

Vakar, 9. aprīlī aizritēja 100. diena 2008. gadā. Kādam tas varēja būt labs iemesls, lai iedzertu alu, kādam, lai veiktu kādu citu vērtīgu nodarbi, kāds varbūt tur saskatīja žīdmasonu sazvērestību.

Man šogad bez tā visa bija arī cits iemesls kā īpaši pievērst uzmanību šai lietai. Šī gada pirmajā janvārī es uzsāku tādu avantūru kā obligāta fotografēšana ikdienā, paslēpjot to zem nosaukuma “Projekts 365”. Jā, šis ir garais gads, tāpēc būs 366 bildes.

Aprasojis bumeris

Par to, kā ir gājis, manīgākie līdzi sekotāji gan jau ir manījuši un vērtējuši. Līdz šim neesmu izlaidis nevienu dienu, lai arī ir bijušas visai saspringtas dienas un neizteiksmīgas bildes, kuras pat no brīvas gribas publicējis nebūtu.

Ja iemetam aci arhīvā, ir ari pāris bildes, par ko man pašam prieks. Liela daļa no tām ir neplānotās bildes un muļķīgas idejas, kas ir devušas visai interesantus rezultātus. Lielā dala no tām gan ir tehniski neprecīzi izpildītas un, tagad skatoties, pāris lietas duras acīs.

Tuvāk sirdij, tuvāk mājām

Biežākā problēma, kas radās visu šito darot, bija laika trūkums, tāpēc pēdēja laikā bildes šeit ievietotas tika ar nokavēšanos pa nelielām kaudzītēm. Tas arī ietekmēja bilžu kvalitāti – ziemīgajos vakaros, kad devos mājās no darba, bija jau tumšs un tika bildēta tumsnīgā pilsēta galvenokārt šādu iemeslu dēļ.

Industriālais smaids

Runājot par aprīkojumu, nekā jauna neesmu iegādājis un izdevumu nav bijis, ja neskaita vienu no vērtīgākajiem fotopirkumiem – kakla siksniņas aizvietojumu ar plaukstas siksnu. Ir nesalīdzināmi ērtāk un stipri mazāk tūristu atgādina. Mēģinu spiest uz to faktoru, kas atrodas aiz kameras.

Viens no mērķiem jau ir sasniegts – bildēju es krietni vairāk kā pagājušo gadu. Un tas jau ir pozitīvi. Jā, kvalitāte brīžiem ari uzlec krietni virs pērnā līmeņa.

Tad nu tā – līdz nākamajam kilometra stabiņam!


Drukātā prese

pirms 4953 dienas ·

Lai arī gada sākumā visi rakstīja par to, ka drukātā prese mirst un tas notiek jau šogad, manā pastkastē diezgan bieži ir atrodama “Diena”, saukta arī par zilāko dienas laikrakstu :). Latvijas Pasta un Šlesera kopdarbības rezultātā tur gan viņa nonāk tikai dienas vakarpusē, tāpēc atveru un palasu es presi visai reti, jo viss jau rīta ziņās izlasīts.

Tomēr reizēm gadās arī piesēsties un izlasīt kaut ko vairāk par Sestdienu, kas ir viens no sakarīgākajiem preses lasāmgabaliem šobrīd. Tad nu šodien piesēdos un izlasīju divas visai interesantas ziņas. Pēc tam atradu arī rakstu elektroniskās versijas, kuras visai drīz nozudīs Lursoft arhīvos.

Vanšu tilts
Bilde no diena.lv, Visvalža Asara idejas maketējums.

Pirmā no ziņām bija par vienoto Rīgas noformējumu svētkos. Vispār jau man nekad nav šķitis, ka Rīga tiktu ārkārtīgi greznota ari svētku gadījumos un manā rajonā vispār nekad nekas par to nav liecinājis, tomēr šeit mani piesaistīja viena interesanta mākslinieka Visvalža Asara ideja Vanšu tilta izgaismošanā. Man vispār šāda objektu izgaismošana šķiet daudz prātīgāka lieta kā ikgadējais salūts, kur nauda tiešā nozīmē tiek izšauta gaisā, bet šī ideja vizuāli piesaistīja. Gaismu krāsas esot iespējams mainīt.

Raksts šeit.

Otrs interesantais raksts ir par mūzikas izdevējkompāniju Platforma Records, kura plāno piedāvāt bezmaksas mūzikas lejupielādes, kuras apmaksātu reklāmdevēji, kuru saturs tiktu pievienot failu sākumā 3-4 sekunžu garumā. Kompaktdiski kā formāts ir miris un tikšot piedāvāti kolekcionāriem uzlabotā noformējumā un kvalitātē. Raksts bija pielikumā “Izklaide” (tā, kur TV programma) un jāsaka, ka visai sakarīgs.

Cilvēki mūziku joprojām mīl, bet viņi to vairs nepērk — kāpēc par dziesmām būtu jāmaksā, ja internetā tās ir pieejamas par brīvu? Mainīt šos paradumus un cilvēku apziņu gandrīz nav iespējams, es neticu policejiskām metodēm — aizliegt un sist ar lineālu pa rokām, tas neko nemainīs. Mēs negribam cīnīties, es negribu staigāt pa Pļavniekiem un raut ārā serveriem vadus.

Cilvēkiem idejas visai sakarīgas un arī izgāšanās gadījumā nekāda lielā riska nav, jo, pēc pašu minētā, ienākumi no pārdotajiem kompaktdiskiem ir vienkārši smieklīgi.

Tātad, jau pēc neilga laika lapā Platforma Music būs pieejamas bezmaksas mūzikas lejupielādes ar reklāmām (varēs arī iegādāties bez).

Pats raksts šeit.


Mēnesis (un vairāk) darba uz Linux

pirms 4985 dienas ·

Pirms kāda laiciņa Jāzeps nopublicēja lieliskas idejas bloka ierakstu virsrakstiem. Tad nu paņēmu vienu piedāvāto variantu. Apraksts būs par to, kādas ir manas izjūtas, nu jau pusotru mēnesi darba vajadzībām lietojot Linux, konkrēti Ubuntu.

Tātad – pirms mēneša sev uzliku jaunāko Ubuntu versiju un pilnībā atteicos no Windows (nu labi, brīžiem talkā nāca laptops). Jāsaka, ka tomēr dažas problēmas no tā visa radās.

Pirmkārt, apmācības līkne brīžiem diezgan stāva. Nedaudz darbam kaitēja tas, ka nācās laiku tērēt, lai savestu lietošanas kārtība dažas lietas. Brīdī, kad izdomāju pārvietot /home direktoriju uz atsevišķu partīciju, nācās nedaudz pastresot un veikt fstab labošanu ar roku, līdz atkal varēju darboties.

Iespaidi – ir dažas labas lietas un arī savi mīnusi. Pirmkārt – nu nepavisam nepatīk stabilitāte tiem logiem. Diezgan bieži šis tas palido. Pagaidām gan nekas nopietns zaudēts nav un darbs turpinās pēc grafiskās vides restarta. Jāatzīst, ka lietoju to fīču, kas nodrošina ļumīgos logus un citas lietas – Compiz efektus. Nu mēdz viņi noplīst. No otras puses – tā ir ieslēgta pēc noklusējuma, tātad izstrādātāji to uzskatījuši par pietiekami stabilu.

Pēc divu nedēļu lietošanas atteicos no rotējošā kuba. Nu traucē strādāt. Nespēju pierast pie vairākām darbavirsmām un šurpu-turpu braukājošiem efektiem. Variants, ko lietoju šobrīd – 1 darbavirsma un Mac OS stila palodze ar aktīvo programmu ikonām, konkrēti – Avant Window Navigator.

Ir lietas, kas darbojas ērtāk (salīdzinu ar Windows XP). Visi multimediju atskaņošanas rīki ir baigi labie, IRC programma Xchat sasit vienos vārtos pašu mIRC. Pavisam mierīgi varu pieslēgties vajadzīgajām Windows kastēm ar RDP protokolu caur termināļa klientu.

2 patīkamas lietas, kas atvieglo manu ikdienu ir Gnome Do, kas vienos vārtos sasit to dialoglogu, ko var dabūt ar Alt+F2 (Windows Run ekvivalents) un Glipper – starpliktuves pārvaldnieks. Gnome Do man ar spraudņu palīdzību ļauj ar pāris žestu palīdzību palaist atskaņošanai Radiohead albumu “In Rainbows” vai nosūtīt ziņu Japetam. Glipper, savukārt, likvidē, manuprāt, nopietno lietojamības problēmu ar divām paralēlām starpliktuvēm, visai elegantā veidā saglabājot atmiņā pēdējos iezīmētos un iekopētos teksta gabalus, ļaujot ar peles rullīša klikšķi tos ievietot vajadzīgajā vietā.

Gnome Do

OpenOffice.org ar pamācības palīdzību ir uzlikts atbalsts Microsoft Office 2007 dokumentiem un ir visas iespējas saglabāt Microsoft pasaulē dzīvojošo ļaužu formātā. Tāpēc vienīgie iebildumi var būt tikai par manis radīto dokumentu saturu, nevis formu.

Skype versija 2.0 beta atbalsta ij videozvanus (neizmantoju), bet ir salīdzinoši neērtāka par Windows ekvivalentu. Mani GoogleTalk lietojošie paziņas uzdod muļķīgus jautājumus, kāpēc viņi nevar man pārsūtīt failus un man ir jāskaidro, ka Pidgin IM (bijušais Gaim) šo iespēju plāno tikai tālā nākotnē.

Vispār jau šo rakstu sāku rakstīt kādas nedēļas divas iepriekš, kad sēdēju darbā, dzēru alu un gaidīju vienu piektdienas vakara tikšanos. Šobrīd par manis minēto Gnome Do uzrakstījis ir Pēteris. Stipri daudz kas nav manījies. Joprojām nopietnu problēmu nav. Jāsaka gan, ka jaunais kolēģis, kurš sākumā mēģināja iet Linux taku, nu ir no tās atteicies, jo tas viņam traucēja tikt galā ar darba pienākumiem. Norādes dot jau es varu, bet domāt jādomā pašam. Pedagogs no manis pašvaks.

Kas vēl? Jā, Firefox Linux versija tomēr dažās lietās atšķiras no Windows varianta. Iespējams, ka tas veicina manu darba produktivitāti, bet, atverot 3 esports.lv tabus lapsa ņem un tīri pamatīgi iebremzē. Viņiem tagad tur ir stipri daudz flash reklāmu salikts.


Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti

Saturs pieejams saskaņā ar Creative Commons CC-BY-NC-ND-3.0 licenci. 2005—2020