Sestdiena, 24. novembris Diena.lv Burtu lielums: AAA



IEKRITUŠI INTERNETĀ
VILIS KASIMS

Vikipēdijas administratori brīvo laiku velta nevis televizoram, bet sevis un citu izglītošanai

Viņu hobijs ir enciklopēdija. Veidot rakstus un tos rediģēt. Bez maksas. Pēc darba vai studijām, veltot tam daudzas brīvā laika stundas. Un tas viss, lai apmierinātu savu zinātkāri. Jā, arī palīdzētu citiem, jo šie cilvēki ir interneta enciklopēdijas Wikipedia latviešu versijas administratori.

"Vikipēdija ir brīva enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuru var lasīt un rediģēt ikviens. Tā ir viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī," tā Vikipēdija definē pati sevi.

Paļaušanās uz brīvprātīgajiem un viņu vēlmi ziedot brīvo laiku šķietami utopiskam mērķim neizklausās pēc drošas panākumu receptes. Taču tieši tā ir padarījusi Vikipēdiju par vienu no pēdējo gadu spilgtākajiem interneta fenomeniem. Vēl vairāk. "Nacionālo valodu Vikipēdijas ir labs nāciju kultūras līmeņa rādītājs," uzskata viens no enciklopēdijas latviešu valodas versijas administratoriem Gatis Pāvils. "Un šeit diemžēl latvieši parāda sevi kā stipri atpaliekošu nāciju."

Par elektroniskās enciklopēdijas formālo dzimšanas dienu uzskata 2001.gada 15.janvāri. Tās tēvi ir divi amerikāņu interneta uzņēmēji. Kopš tā laika enciklopēdija ir kļuvusi par milzīgu informācijas krātuvi — vairāk nekā astoņi miljoni rakstu 253 valodās. Plašākā krātuve ir Vikipēdija angļu valodā: novembra sākumā tajā bija divi miljoni rakstu. Latviešu versijā pārsniegta 11 tūkstošu robeža.

ATKARĪBA NO ZINĀŠANĀM

Iesaistīties kopējas uzziņu krātuves veidošanā nav grūti. Pietiek ieslēgt datoru un atvērt Vikipēdiju, lai palasītu kādu interesējošu tēmu. Drīz zinātkāre ievedīs aizvien dziļāk informācijas biezoknī, kur gribot negribot iznāks uzdurties nekvalitatīvi uzrakstītam vai pat neizveidotam šķirklim par tēmu, kas pašam šķiet izsmeļošāka raksta vērta. Tieši tā aizraušanās sākās gan G.Pāvilam, gan viņa kolēģiem.

"Sākumam pietiek ar pāris teikumiem. Tad gribas tiem pievienot vēl dažus, tad vēl, un nākamajā reizē, kad uzmet acis pulkstenim, tas rāda jau nākamās dienas rītu," stāsta Edgars Lecis. Precējies, četras meitas, vada IT uzņēmumu, par kuru gan nevēlas sīkāk stāstīt.

Vēlme nodalīt īsto dzīvi no virtuālajām aktivitātēm ir jaušama visos uzrunātajos Vikipēdijas darboņos. Pirmā interneta enciklopēdijas latviešu versijas administratore (un joprojām vienīgā sieviete starp administratoriem) ne vien izsaka vēlmi aprunāties tikai elektroniskas sarakstes veidā, bet arī lūdz īsto vārdu neminēt un tā vietā izmantot interneta pseidonīmu Tail.

"Latviešu Vikipēdija šajā laikā (ja nemaldos, 2004.gadā) jau eksistēja, taču ne pārāk nopietnā formā," Tail apraksta savas darbības sākumu. "Godīgi sakot, neesmu pārliecināta, vai tur vispār bija kāds raksts, kas būtu šo apzīmējumu pelnījis. Tā kā Vikipēdijā nemanīja neviena cita nopietna lietotāja, pieteicos kļūt par administratori, un man tika piešķirtas gan šīs, gan arī birokrāta tiesības (birokrāti piešķir citiem administratora tiesības — aut.)."

Ģimene un ikdienas darbs nav šķērslis, lai, pārnākot mājās, atkal piesēstos pie datora un vairākas stundas veltītu informācijas apkopošanai, piemēram, par Polijas pilsētām. Tieši ar to pašlaik nodarbojas E.Lecis. "Televizoru neskatos, tāpēc brīva laika pietiek," viņš nosmej. Šo interesi viņš skaidro ar ikgadējiem ģimenes izbraucieniem mašīnā, kas teju neizbēgami ved cauri Polijai un ar katru reizi ļaujot aizvien labāk saprast, ka tās sliktā slava neesot pelnīta. Drīz, pateicoties E.Leča pūliņiem, arī latviski būs iespēja uzzināt kaut vai pamatinformāciju par savu ceļojumu pieturvietām.

KALVĪTIS UN ISLĀMS

"Zinātkāre ir galvenais," uz laikam jau tīri latvisko jautājumu par savu pūliņu jēgu un iemeslu atbild Jānis Līmežs, viens no pirmajiem aktīvajiem Vikipēdijas darboņiem. Iemesls varētu sakņoties arī dziļāk: sarunas gaitā viņš atceras, ka vecāki bērnībā lasījuši priekšā enciklopēdiju rakstus par Lielbritānijas parlamentu.

"Raksta izveidošana apbrīnojami palīdz prātā sakārtot informāciju, uzzināt ko jaunu, atkārtot zināmo," Jānim piekrīt arī Tail.

Ceļš uz Vikipēdijas administrēšanu gandrīz visiem Dienas aptaujātajiem entuziastiem sākās līdzīgi. Vispirms vairāk vai mazāk nejauša iepazīšanās ar angļu Wikipedia, tad ienācis prātā aplūkot tās latviešu versiju, un, ieraugot, ka tā ir katastrofālā stāvoklī, mēģinājums šo situāciju labot.

Vispirms administratori rakstījuši par sev tuvām tēmām, ar kurām saskārušies darbā vai studijās. Taču ar laiku pievērsušies arī citām tēmām. Turklāt enciklopēdiju rediģēšana, kā izrādās, ir gandrīz vai hipnotiska nodarbe. "Var 10—20 minūtes pasēdēt, bet tad process ievelk, un — aizsēdies," saka J.Līmežs. Tieši tāpēc viņš pēdējā laikā vairs tik aktīvi nedarbojas Vikipēdijā, jo ģimene un darbs prasot savu.

Arī administrators Gatis Pāvils atzīst, ka agrāk strādājis pat vairākas stundas dienā: ne vien rakstījis un rediģējis rakstus, bet arī pildījis administratīvos pienākumus — cīnījies ar vandaļiem un strukturējis Vikipēdiju.

Vandaļi pēdējā laikā īpaši lielu interesi izrādot par trim rakstiem — par Aigaru Kalvīti, cūkām un islāmu, stāsta E.Lecis. Virtuālais huligānisms Latvijā lielākoties notiekot bez īpašas izdomas — tradicionālā metode ir nomainīt šķirkli ar lamuvārdu kopojumu. Taču Vikipēdijā tiek saglabāti visi grozījumi un rakstu iepriekšējās versijas, tāpēc šādu centienu neitralizēšana neprasa vairāk par pāris sekundēm.

Lielākas galvassāpes gan sagādā nelieli labojumi, kuru patiesumu ir grūti pārbaudīt. Kaut arī viens no Vikipēdijas pamatprincipiem ir nepieciešamība norādīt rakstā apkopotās informācijas avotus, tas bieži tiek piemirsts, it sevišķi, ja labotājam tā ir pirmā saskare ar šāda veida rakstu rakstīšanu.

Tāpēc E.Lecis cer, ka vidusskolās un ģimnāzijās skolēniem referātu vietā kādu reizi varētu uzdot izveidot visām prasībām atbilstošu enciklopēdijas rakstu, kas vēlāk tiktu ievietots Vikipēdijā, jo caurumu tajā vēl aizvien netrūkst — salīdzinoši laba situācija esot vien tēmās par sportu un Eiropas pilsētām.

Publicēšanas datums: Sestdiena, 2007. gada 24. novembris.
Rubrika: (14. lpp.)

Lasītāju komentāri
Lai pievienotu savu komentāru par lasīto rakstu, aizpildiet formas laukus un nospiediet "Pievienot".

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.

Vārds
E-pasts